Reklāma
Meteņi jeb metenis ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki, kas beidzās Pelnu dienā, kurai sekoja lielais gavēnis. Meteņi ir Saules gadskārtas svinamais laiks, kad ziema metas uz pavasara pusi. Meteņos ir laiks attīrīties no liekā un mest metus, lai būtu ražens gads. Meteņos valda jautrība, masku gājieni, dziesmu, deju un daždažādu sacensību un derību prieks. Meteņu maskas sauc par Meteņu bērniem, spiekstiņiem, par skuteļniekiem (vīrieši velk sieviešu drēbes un otrādi).
15:00 Meteņu masku veidošanas meistarklase kopā ar Ievu Meijeri.
Papildus informācija zvanot 26442561 (Kristīne Ozoliņa).
Rosīšanās ap masku veidošanu paredzēta ikvienam, tāpēc būtu tikai apsveicami, ja vecāki atnāktu un bērniem piepalīdzētu.
Ir vērts apdomāt, kas meteņos vēlas būt un sameklēt mājās piemērotās lietas, ko mugurā vilkt. Un var jau arī no meža ko atnest vai linu maisus apdarināt, piemēram, ar kadiķu zariņiem, sienu vai salmiem. Katrā ziņā noderīgs un piederīgs būs katrs atnestais sīkumiņš un lielums.
Pulcēšanās maskās. Līdzi ņemsim groziņus ar Meteņdienas gardumiem. Svinēsim Meteņus kopā ar folkloras kopu «Oglīte», baudīsim pīrāgus, dziedāsim dziesmas un iesim rotaļās. Uzzināsim ko jaunu par Meteņiem ticējumos un tautasdziesmās.
Dosimies jautrā Meteņa masku gājienā caur Silakrogu un ķersim Meteņa laimes pogu.
Kopīgi kursim guni, baudīsim karstu zāļu tēju, svētku īpašo ēdienu — zīdeni —, draugu sagādātos gardumus un cepsim pankūkas. Uz ezera ledus griezīsim Meteņa bērnus grieztavās, dedzināsim salmu lelli un jokosim, spēlēsim spēles, minēsim mīklas. Turpat pie Silezera tiks apbalvoti čaklākie mīklu minētāji, jestrākie dancotāji un skaistākās maskas.
Papildus informācija zvanot 26442561 (Kristīne Ozoliņa, biedrība «Cits Silakrogs»).
Par transportu nokļūšanai no ciemiem zvanīt 26321225 (Mārīte Ruze, Ropažu Kultūras un izglītības centrs). Transports jāpiesaka līdz 8.februārim.
Par to, kurā brīdī nosaka Meteņu dienu, viedokļi dalās. To var skaitīt gan pēc Saules, gan Mēness kalendāra. Pēc Saules kalendāra Meteņi svinami 6. vai 7. februārī. Savukārt pēc Mēness kalendāra Meteņus atzīmē tad, kad pie debess juma redzams jauna Mēneša sirpis.
Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem. Citur tos sauca arī par Lastavāgu, Aizgavēni, Miesmeti, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu. Lietuvieši to sauc par užgavenes, igauņi par vastlapäev. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica, kas tradicionāli saistīta ar salmu lelli un saules simbolu — pankūkām.
Meteņos bija jāēd un jādzer līdz mielēm. Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo Laima meteņos no augšas metot savas dāvanas. Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās, gājuši un braukuši ciemos.
Ja Meteņos snieg vai līst, tad būs bagāts sēņu un ogu gads.
Meteņa vakarā vēla sniegu kamolos, lai kāpostiem lielas galviņas augtu.
Meteņu dienā nevar šūt, tad aug gari pirksti.
Katram līdzi ir slotiņa sliņķu pēršanai, jo Meteņos visiem mājas darbiem ir jābūt padarītiem. Ar meteņiem beidzas ķekatu, maskoto gājienu laiks, kas sācies Mārtiņos.
Meteņus ar lielu troksni dzen zemē no istabaugšas vai klētsaugšas. Bērniem pateikts, ka Meteņi metīšot zelta pogas, pīrāgus un dāvanas, tāpēc viņiem apakšā jātur maiss, tad arī paši Meteņi tur iekritīšot. Meteņu dzinējs jau iepriekš paņēmis līdzi spaini ūdens, un to no augšas lej bērniem uz galvas un sauc, ka tie esot Meteņi. Šim ūdens rituālam jānodrošina lauku un lopu labklājība.
Raksts par Meteņiem un to svinēšanu portālā LSM.LV
Meteņam putru viru
Deviņiem miezīšiem;
Man deviņi bāleliņi,
Miežu putras ēdājiņi.
Pasākumu 2014. gadā organizē biedrība «Cits Silakrogs» kopā ar Silakroga iedzīvotājiem. Atbalsta kaimiņi un draugi, atpūtas kompleksa «Sauleskalns» saimnieki Ieva un Jānis Meijeri, Mirdza Ragele, biedrība «Ropažu laiks», multifunkcionālais centrs «Silakrogs», SIA «Ciemats», Ropažu kultūras un izglītības centrs.
Apollo.lv: «Silakrogā kaimiņi svin Meteņus un aicina uz svētkiem tuvākus un tālākus viesus»
